VIKTORIJA MASKO
Rakstīt – īpaši par sevi – man nekad nav bijis viegli. Bet, ja tu man palūgtu parādīt, kas es esmu, es paņemtu kameru un ļautu saviem darbiem runāt manā vietā. Caur fotogrāfijām un īsfilmām es atklāju, kas es esmu, kā izskatās mana pasaule un kas man patiesi ir svarīgs — dabas klusums, dzīvas mūzikas enerģija, patiesas emocijas starp cilvēkiem. Mani saista kontrasts starp mierīgiem ainavu skatiem un spilgtiem mirkļiem koncertos vai pasākumos, kur viss šķiet dzīvs, skaļš un īsts. Manā uztverē stāstniecība slēpjas gaismā, kustībā un emocijās — nevis garos paskaidrojumos, bet acumirkļos, kadros un sajūtās, kas paliek ar tevi vēl ilgi pēc tam, kad attēls jau ir izdzisis.